ENHANCING QUALITY IN ECEC THROUGH PARTICIPATION

Ievads

Cienījamo lasītāj,

Šis ir metodiskais materiāls, kura mērķis ir veicināt zināšanu pilnveidi, rosināt diskusijas un inovatīvu metožu pielietojumu ģimeņu līdzdalībai pirmsskolas izglītībā. Materiāls ir tapis Erasmus+ stratēģiskās partnerības projekta “EQuaP” (Enhancing Quality in early childhood education and care through Participation) ietvaros, galvenokārt pedagogu un audzinātāju grupu darba rezultātā. Viņi novēroja, pārrunāja un izmēģināja vairākas līdzdalības metodes, ko vēlāk pielāgoja un pilnveidoja atbilstoši kontekstam, lai pēc iespējas vairāk pedagogu varētu tās adaptēt un īstenot dažādās pirmsskolas izglītības vidēs. Vai jūs gribētu izveidot ciešākas attiecības ar vecākiem?

Vai Jūs un jūsu komanda ir ieinteresēta atrast efektīvākus un pieejamākus veidus, kā kopā ar ģimenēm audzināt un izglītot bērnus, līdzdarboties, domāt un pieņemt lēmumus?

Turpmākajās ievada daļās ir aprakstīti dažādi aspekti, kas varētu noderēt, lietojot šo mācību materiālu un pielāgojot to jūsu interesēm, prioritātēm un vajadzībām.

ĪSS EQUAP METODISKĀ MATERIĀLA APRAKSTS

Šis metodiskais materiāls ir galvenais trīs gadus ilgušā Erasmus+ stratēģiskās partnerības projekta EQuaP rezultāts. Sadarbība projektā tika īstenota starp 11 sadarbības partneriem no 7 Eiropas Savienības valstīm (Itālija, Zviedrija, Portugāle, Slovēnija, Beļģija, Latvija, Grieķija) un tika iesaistītas tāda veida organizācijas kā pirmsskolas izglītības iestādes bērniem vecumā no 0 – 3 un 3 – 6 gadiem, vietējās pašvaldības iestādes, kas pārvalda pirmsskolas, skolotāju sagatavošanas institūcijas, universitātes, pētniecības centri, kā arī pašvaldības un reģionālo iestāžu starptautiskās sadarbības tīkls.

Projekta galvenais mērķis ir atbalsts kvalitātes pilnveidei pirmsskolas izglītības sistēmā, kas lielā mērā ir atkarīga gan no sistēmas kopveseluma, gan profesionāļu, ģimeņu un sabiedrības kompetences. Tas nozīmē akcentēt ģimeņu līdzdalību kā nozīmīgu bērna izglītības kvalitātes attīstības elementu, neaizmirstot, ka galvenās šīs sistēmas komponentes ir bērni, pedagogi, ģimenes un kopiena. Projektam ir četri konkrēti mērķi:

  1. Noteikt, pārbaudīt un integrēt labās prakses un inovatīvas līdzdalības metodes, jo īpaši dažādības kontekstā;
  2. Pilnveidot skolotāju kompetenci attiecībā uz stratēģijām un pieejām vecāku iesaistīšanai, mācoties no kolēģu pieredzes citās Eiropas valstīs;
  3. Pilnveidot sistēmas dažādu komponenšu (bērnu, profesionāļu, pētnieku, ģimeņu, kopienas) integrāciju un mijdarbību;
  4. Pētīt līdzdalības aspektu pirmsskolas izglītībā kā procesu, izstrādājot efektīvus kvalitātes indikatorus.

Projekta starptautiskajās aktivitātēs piedalījās aptuveni 140 dalībnieku – trīs galveno mērķgrupu profesionāļi:

  • pirmsskolas pedagogi, skolotāji un pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāji;
  • vietējo pašvaldību pārstāvji;
  • universitāšu pētnieki un pasniedzēji.

Galvenās projekta aktivitātes ietver:

  1. pētījumus par līdzdalības aspektu pirmsskolas izglītībā,
  2. labākās prakses pieredzes identificēšanu un apmaiņu starp pirmsskolas izglītības iestādēm un organizācijām, kas pārvalda pirmsskolas izglītības pakalpojumus, lai nodrošinātu prakses piemēru pielāgošanu un pārbaudi partnerinstitūcijās,
  3. kvalitātes rādītāju izstrādi līdzdalības kā procesa izvērtēšanai

Šo aktivitāšu rezultātā tika izstrādāti metodiskie materiāli, ar mērķi veicināt līdzdalību pirmsskolas izglītības sistēmā lokālā līmenī. Galvenā projekta ilgtermiņa ietekme būs paaugstināta izpratne par ģimeņu līdzdalību kā galveno komponentu kvalitātes pilnveidei pirmsskolas izglītībā.

METODISKĀ MATERIĀLA NOZĪMĪGUMS UN IESPĒJAMIE PIELIETOJUMI

Šis metodiskais materiāls ir domāts, lai aktualizētu ar pirmsskolas izglītības kvalitāti saistītos procesus, jautājumus, projektus un līdzdalības prakses piemērus. Materiālā jūs neatradīsiet ne gatavas “receptes”, ko vienkārši atkārtot, ne visām situācijām piemērotus risinājumus vai izcilāko līdzdalības prakses piemēru apkopojumu. Šeit jūs atradīsiet dažādus ar līdzdalību saistītus prakses piemērus, ko iespējams pielāgot atbilstoši kontekstam un kas var veicināt izglītojošo darbu ar ģimenēm un kopienām.

Metodiskais materiāls var tikt izmantots vairākos veidos, kas ir atkarīgi no esošās pieredzes un konteksta, kurā tas tiks pielietots. Tomēr mēs vēlētos izcelt trīs iespējamos metodiskā materiāla pielietojumus:

  • Pirmkārt, materiālu var izmantot, lai izmēģinātu vienu vai vairākus no piecpadsmit piedāvātajiem prakses piemēriem, pielāgojot plānošanu, kontekstu, pārraudzību un izvērtēšanu konkrētai videi/savai izglītības iestādei.
  • Otrkārt, materiāls var veicināt kāda konkrēta formāta izvēli (skatīt zemāk pa soļiem aprakstītos līdzdalības prakses piemēros), ar kura palīdzību plānot, analizēt, pārveidot, izvērtēt gan esošos, gan jaunieviestos līdzdalības prakses piemērus konkrētajā izglītības iestādē.
  • Treškārt, materiāls var tikt lietots izzināšanai, refleksijai, diskusijām, pārrunām par līdzdalības jautājumiem pirmsskolas izglītības iestādē un/vai starp ģimenēm, iestādēm, politikas veidotājiem un kopienas locekļiem.

Neskatoties uz to, kā šis metodiskais materiāls tiek pielietots dažādu darbības veidu plānošanā, vajadzētu pievērst uzmanību jautājumiem refleksijai prakses piemēru aprakstos. Tie var uzvedināt uz pārdomām un norādīt uz salīdzinājumiem gan jūsu, gan citu līdzdalības prakses pieredzē. Tāpat EQuaP izstrādātais materiāls pedagogiem paver plašas iespējas pārdomām par to, kas un ar kādiem nosacījumiem ir īstenojams, kādi ir šķēršļi pārmaiņām, kā tos pārvarēt un kā uzlabot pirmsskolas izglītības kvalitāti. Tādējādi, šis metodiskais materiāls noder līdzdalības aspektu un procesa izpratnei, pielāgošanai konkrētai videi un ieviešanai praksē. Kopumā šis metodiskais materiāls atspoguļo līdzdalības jēdziena izpratni dažādos līmeņos (organizatoriskā, vadības, izglītības, pedagoģijas un politiskā), kas tiek attiecināta uz dažādiem dalībniekiem: bērniem; viņu vecākiem, kas ik dienu saskaras ar bērnu izglītību un aprūpi; pirmsskolas izglītības profesionāļiem (pedagogiem, koordinatoriem, audzinātājiem, iestāžu vadītājiem un u.c. darbiniekiem) un, visbeidzot – lokālo sociālo tīklu, kas ietver bērnu kopienu, pieaugušos un pirmsskolas izglītības iestādes, kā arī cita veida iestādes visā apkaimē un kopienā (OECD, 2012).

Materiāls ir balstīts uz tādu līdzdalības izglītības pieeju, kurā ģimenes un pirmsskolas izglītības iestādes, kopīgi domājot, lemjot, plānojot un rīkojoties, veido partnerību un ir vienlīdzīgas bērna izglītības procesu veidošanā. Šī aktīvā un dinamiskā sadarbība ir būtiska ne tikai bērna izglītībai un izaugsmei, bet arī ikvienai demokrātiskai līdzdalībai kopienā, kurā ikviens var iesaistīties un piedāvāt savus resursus un idejas dažādiem izglītības projektiem.

PRAKSES PIEMĒRU IZMĒĢINĀJUMU UN PĀRBAUDES ANALĪZE UN IZVĒRTĒJUMA PROCESS

Metodiskajā materiālā iekļautie praksepielietojumus:s piemēri ir “profesiju ēnošanas” metodes rezultāts – tā ir mācību metode, kurā viņš/viņa ir kolēģa “ēna”, sekojot un novērojot kolēģa darbu. Šī metode tiek arī izmantota, lai veicinātu skolotāju un praktiķu profesionālo izaugsmi. Šīs metodes ietvaros īstenotās aktivitātes bija ļoti nozīmīgs projekta posms. “Profesiju ēnošanā” kopumā piedalījās 45 pedagogi un skolotāji no 11 pirmsskolas izglītības iestādēm no 5 projekta dalībvalstīm. “Profesiju ēnošana” tika sadalīta divos posmos:

  • uzņemot ārvalstu viesus;
  • apmeklējot pirmsskolas izglītības iestādes ārvalstīs.

Uzņemšanas posmā katras dalībvalsts izglītības iestādēs tika uzņemta neliela kolēģu grupa no citām dalībvalstīm, kuru līdzdalības prakses piemēri, izstrādāti, pielāgoti un īstenoti konkrētajā kontekstā/vidē, bija prezentēti jau iepriekš.

Pirmsskolas izglītības iestāžu apmeklējumi citās dalībvalstīs tika iedalīti trīs posmos:

  1. Sagatavošanās, kuras laikā projekta īstenotāji un dalībnieki (tie, kas katrā dalībvalstī piedalījās “profesiju ēnošanā”), vispirms starptautisko semināru laikā un vēlāk savā izglītības iestādē noteica “profesiju ēnošanas” mērķus, izstrādāja detalizētu vizītes plānu un kopā ar universitātes pētniekiem pārrunāja iespējamās darbības ēnošanas metodes atbalstam.
  2. Īstenošanas posms, kurā daži pirmsskolas izglītības iestādes pārstāvji devās ārvalstu vizītē pie tiem kolēģiem, kurus bija iepriekš uzņēmuši savā iestādē. Kā nozīmīgs faktors ir pieminams fakts, ka studiju vizītē devās vairāki pedagogi no vienas institūcijas, tādējādi tas nodrošina potenciālu labās prakses pieredzes ieviešanu savā pirmsskolas izglītības iestādē.  rvalstu vizītes laikā pedagogi un skolotāji novēroja un analizēja dažas adaptētas un lokāli ieviestas līdzdalības prakses, īpašu uzmanību pievēršot to kontekstam, pielāgojumam, īstenojumam un izvērtējumam konkrētajā institūcijā, politiskajā un izglītības sistēmā. Šie ir prakses piemēri, kas no izglītības viedokļa tiek uzskatīti par būtiskiem un inovatīviem, un ieviešamiem dalībvalstu pirmsskolas izglītības sistēmas kontekstā. Novērošanas posmā skolotāji aizpildīja novērojuma veidlapu un rakstīja dienasgrāmatu par veiktajām darbībām.
  3. Ēnošanas” metodes pašnovērtējumu pedagogi veica, izmantojot īpašu kvalitatīvās pētniecības instrumentu.

Pēc šiem posmiem sekoja dažu līdzdalības prakses piemēru pielāgošanas un pārbaudīšanas posms. Tas tika veikts dažās no novērotajām ģimenēm kādā no partnervalstīm, un tika secināts, ka šie prakses piemēri ir inovatīvi un tos ir nepieciešams pielāgot un ieviest. Kopumā tika novēroti un pārbaudīti 25 prakses piemēri. Starpdisciplinārā un starptautiskā projekta koordinatoru grupa izvēlējās 15 visnozīmīgākos prakses piemērus, ko iekļaut šajā metodiskajā materiālā. Ir vērts atzīmēt, ka šeit iekļautie 15 prakses piemēri varētu šķist jau zināmi vai pirmajā acu uzmetumā ne tik nozīmīgi, pat ja tie tiktu pielāgoti konkrētiem kontekstiem un virzieniem (pedagoģiskam, sociālam un kultūras). Jāatceras, ka interesantas un inovatīvas līdzdalības prakses jēdzienu no izglītības viedokļa ir jāizprot galvenokārt saistībā ar pedagogu esošajām zināšanām un pieredzi, kā arī ar citu Eiropas pirmsskolas izglītības iestāžu praksi to sociālajā, izglītības un kultūras kontekstā un līdzdalības praksē. Metodiskā materiāla pievienotā vērtība ir tā, ka šie prakses piemēri var vedināt uz jaunām idejām un veidiem audzināšanas un izglītības procesos, kā arī uz iespējām tās pielāgot konkrētajam kontekstam un īstenot tās. Prakses piemēru izmēģinājuma/pārbaudes posmu novēroja un izvērtēja pētnieki katrā projekta dalībvalstī, apkopojot rezultātus no strukturētām aptaujām pedagogiem un vecākiem, novērojumiem, kā arī analizējot skolotāju un fokusgrupu izstrādātos dokumentus. Projekta noslēguma posmā metodiskā materiāla saturu analizēja dažādas ieinteresētās puses gan lokālā, gan nacionālā līmenī katrā dalībvalstī. Vairākās valstīs tika organizētas prezentācijas, plenārsēdes, sanāksmes atsevišķās pirmsskolas izglītības iestādēs un diskusijas starp izglītības profesionāļiem, lai padziļinātu ieinteresēto pušu zināšanas par līdzdalības procesiem. Šīm sanāksmēm, lai arī organizētas un īstenotas katrā dalībvalstī dažādi, bija viens kopīgs mērķis – no potenciālajiem lietotājiem apkopot atsauksmes un izveidotā metodiskā materiāla novērtējumu. Šīs analīzes un novērtēšanas procesa rezultāts bija atsauksmju, komentāru un ierosinājumu apkopojums, kam sekoja metodiskā materiāla pilnveide.

Kopumā izveidotais metodiskais materiāls saņēma ļoti pozitīvu novērtējumu, īpaši par tā spēju iedvesmot pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekus šādās jomās:

  • Refleksija, salīdzināšana, pašmācības un līdzdalības iespējas prakses piemēros par ģimeni;
  • Līdzdalības prakses piemēru analizēšana un pārskatīšana, galvenokārt, lai meklētu pieeju prakses piemēru pielāgošanai savas pirmsskolas izglītības iestādes kontekstam;
  • Eksperimentēšana ar jauniem ģimenes līdzdalības prakses piemēriem, pielāgojot

Ņemot vērā ieteikumus un komentārus, tika izstrādāta metodiskā materiāla gala versija, kas patiešām ir nozīmīgs un ikdienas aktivitātēs izmantojams palīglīdzeklis pirmsskolas izglītības iestādēs visā Eiropā.

EQuaP projekta koordinatori
Izdevuma latviešu valodā redaktore: Linda Pavītola

Partneri